Nedaudz par politiku un ne tikai! Alekseja Karuļa blogs!

Patreizējā situācijā ļoti aktuāls kļūs jautājums par to, kā izskatīsies 10. Saeima un kādi būs vēlēšanu rezultāti. Es, kā politikas zinātnes students – maģistrants no Rīgas Stradiņu universitātes izvēlējos uztaisīt nelielu statisku projektu par tēmu „10. Saeimas vēlēšanu prognoze politisko partiju apvienībai „Saskaņas Centrs”’. Darbs pilnībā ir balstīts uz statistikas un ir izmantoti četras prognozēšanas metodes, no kuriem galu galā tiek izvēlēts viens, kas tuvāk atspoguļo iespējamo prognozi. Šī prognoze ir sastādīta attiecībā pret procentuālo rezultātu un attiecībā pret mandātu skaitu.

Dati, kuri bija izmantoti šim statistiskam projektam ir saistīti ar „Saskaņas Centru” un tieši tie ir visu Saeimu, sākot no 5. Saeimas vēlēšanu rezultātiem un beidzot ar Rīgas Domes vēlēšanu rezultātiem. Zināms, ka „Saskaņas Centrs” eksistē neilgu laiku, līdz ar to, kad šī politiskā apvienība vēl neeksistēja bija izmantoti to partiju rezultāti, kas ietilpst politiskajā apvienībā „Saskaņas Centrs”. Balstoties uz šiem datiem bija veikti statiski matemātiskie aprēķini, kuri noveda pie sekojošiem rezultātiem. 10. Saeimas vēlēšanās „Saskaņas Centrs” var saņemt atbalstu no 65,49% līdz 77,9% vēlētājiem, kas ir nobalsojuši. Kas attiecas uz mandātu skaitu, tad šie aprēķini ir balstīti uz mandātu skaita, kurš ir bijis visās atjaunotās republikas Saeimas vēlēšanās un Rīgas Domes vēlēšanās. Līdz ar to rezultāts ir sekojošs, „Saskaņas Centrs” 10. Saeimas vēlēšanās var saņemt no 30 līdz 45 mandātiem.

Dotajā brīdī šī prognoze piepildās, bet svarīgi atzīmēt to, ka līdz vēlēšanām vēl ir pusgads un viss var mainīties. Šis prognozes ticamības pakāpe ir 95%, kas ir ļoti augsts rezultāts. Visu prognozi šeit nav iespējams publicēt, tāpēc ka rakstiskas prognozes daļa sastāda divpadsmit lapas un pielikumā vēl ir visi aprēķini. Ja kādam ir jautājumi par to, ar lielāku prieku atbildēšu.

Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” kongress notiek dienā, kad visā valstī tiek rīkota lielā sestdienas talka.

Ļoti žēl, ka politikā nav tāda pasākuma, kurš ļautu vienā dienā iztīrīt valsti no tiem atkritumiem, kas gada laikā sakrājušies. Patiesībā situācija Latvijas politikā ir daudz sliktāka nekā mežos un valsts nomalēs.

Politiskajā vidē sakopšana nav notikusi jau divdesmit gadus.

Taču, es domāju, ka lielās tīrīšanas laiks Latvijas politikā tuvojas, un domāju, ka tieši mēs būsim tie, kam liktenis būs lēmis ķerties pie šā ārkārtīgi grūtā, taču vienlaikus cēlā darba, kas tautai dod cerību.

Mūsu kongress notiek īpašā laikā. Laikā, kad simtiem tūkstošu cilvēku ir bez darba, kad faktiski ir ieviesta maksas medicīna, laikā, kad cilvēki bēg no mūsu valsts, nemaksā nodokļus un pat vairs neiziet ielās, lai protestētu pret nejēdzību un cūcībām varas koridoros. Valda bezcerība.

Tie, kas visus šos gadus ir bijuši pie varas, uzvedas tā, it kā tikko būtu nokrituši no Mēness un justos šokēti par to, cik slikti kāds ir pārvaldījis valsti.

Politiķu bezatbildība ir tas cēlonis, kura dēļ mēs jau pirmajā esošās, devītās, Saeimas darba dienā ierosinājām mainīt vēlēšanu sistēmu – no proporcionālās uz mažoritāro. Latvijas partijas nespēj, negrib būt atbildīgas par savu darbu, bet vēlētājiem nav tiesību atsaukt deputātus. Mažoritārā vēlēšanu sistēma tādas tiesības dos.

Tas, ka tagad politiķi uzvedas kā opozicionāri un neviens neuzņemas atbildību vai vainu, vai vismaz kādu daļu vainas par to, ka mūsu valsts ir novesta līdz galējībai, ir ļoti būtiski. Viņi nomainīja nosaukumus, pirms vēlēšanām priekšplānā izvirzīja citus cilvēkus un rausta plecus – mēs neko nezinām, tie ir citi, kas visu šo laiku pārvaldīja valsti.

Visām šīm partijām nav nekāda plāna, kā izvest valsti no sabrukuma. Sociāldemokrātiskajai partijai „Saskaņa” tāds plāns ir.

Mēs esam sociāldemokrātiska partija, un tāpēc nodokļu jomā mēs iestājamies par to, lai bagātie maksātu vairāk, bet nabagie – mazāk. Tas ir galvenais. Patiesībā Latvijā ir radīta tāda nodokļu sistēma, kurā visu slogu nes sabiedrības nabadzīgie slāņi, bet bagātie izmanto privilēģijas. To mēs likvidēsim.

Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa” iestājas par:

progresīvā nodokļa ieviešanu nekustamajam īpašumam;

progresīvā nodokļa ienākumu ieviešanu juridiskajām personām;

bagātības nodokļa ieviešanu fiziskajām personām;

akcīzes nodokļa piemērošanu „luksusa” klases precēm;

pakāpenisku un mērķtiecīgu ienākuma nodokļa samazināšanu fiziskajām personām;

maksātnespējas procedūras atvieglošanu vienkāršajiem iedzīvotājiem, kas viņiem ļaus nemaksāt par banku nemākulīgo politiku trekno gadu laikā un sākt jaunu dzīvi.

Sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa” kategoriski iestājas pret:

pensiju samazināšanu un atbilstoši sociālā nodokļa likmes samazināšanu;

turpmāku pievienotās vērtība nodokļa (PVN) paaugstināšanu;

ienākuma nodokļa pamatlikmes paaugstināšanu juridiskajām personām.

Ir acīm redzams, ka cilvēki centīsies izvairīties no nodokļu nomaksas tik ilgi, kamēr viņi nebūs pārliecināti par to, ka samaksātie nodokļi atgriezīsies pie viņiem kā sociālas garantijas, veselības aizsardzības pakalpojumi, drošības garantijas, iespēja saņemt kvalitatīvu izglītību, infrastruktūras uzlabojumi, kā arī citās godīgas un prasmīgas valsts pārvaldes formās. Valsts varai ne tikai vārdos ir jāgarantē tas, ka nauda, kas uzticēta valstij, netiks nozagta, netiks izmantota krāpnieku bagātināšanai. Valstij ir jāparāda, ka tā ir taisnīga un saprātīga, un tas ir jāpierāda ar savu darbu un rīcību.

Lai samazinātu ēnu ekonomikas apjomu un būtiski paaugstinātu ienākumus no nodokļiem, mums ir jāveic šādi pasākumi:

jāpierāda sabiedrībai, ka nodokļu ieņēmumi netiek izzagti;

nodokļu nemaksāšana jāpieskaita smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kurus sabiedrība nosoda;

jāparāda, ka valsts rīcībā ir pietiekams represīvs spēks, kas garantē, ka sods par nodokļu nemaksāšanu ir neizbēgams;

jāparāda, ka valsts nevajā tos, kas brīvprātīgi ir mainījis savu attieksmi pret nodokļu maksāšanu;

jāievieš nulles deklarācija.

Mums ir jāveic konkrēti pasākumi, kas sekmētu pastāvīgu un stabilu IKP pieaugumu. „Saskaņai” ir priekšlikums, kā radīt darba vietas, kā valsts var palīdzēt uzņēmējiem, attīstīt ražošanu un sasildīt ekonomiku. Taču, pirms sāku runāt konkrēti, es atļaušos nelielu ekskursu vēsturē.

Kādreiz – pirms kara – pasaulē runāja par četrām Baltijas valstīm. Par Lietuvu, Latviju, Igauniju un Somiju. Visām šīm valstīm ir līdzīga vēsture. Somijas un Krievijas attiecību vēsture ir ne mazāk emocionāla, kā mums. Somi savam austrumu kaimiņam var uzrādīt pretenziju sarakstu, kas nav īsāks par mūsējo. Arī nesaskaņu iemesli ar Krieviju Somijai varētu būt tādi paši kā mums. Taču, neraugoties uz iespējamām nesaskaņām un pretenzijām, Somijas politika gan agrāk attiecībā uz Padomju Savienību, gan tagad attiecībās ar mūsdienu Krieviju vienmēr kā diena pret nakti ir atšķīrusies no Latvijas politikas. Kāpēc es tagad par to runāju? Mūsu attieksme pret rusofobiju un Latvijas ārpolitiku attiecībās ar Krieviju visiem ir labi zināma un nekā jauna te nav. Tagad es par to runāju tikai un vienīgi mūsu ekonomiskās programmas kontekstā. Tikai tāpēc, ka vienīgi pilnīgi akli politiķi, tikai tie, kas norūpējušies, meklējot labumus tikai sev, un nespēj domāt valstiskās kategorijās, tikai tie, kurus naids padara aklus, nespēj ieraudzīt, kādu grandiozu ekonomisko potenciālu slēpj Latvijas attiecības ar Krieviju!

Visi runā, ka mums ir vajadzīga sava Nokia. Varbūt mums vajadzētu palūkoties uz to, kā radās somu Nokia un pamācīties no somiem? Nokia radās, pateicoties ilggadējām Somijas tirdzniecības attiecībām. Pateicoties tirdzniecībai, kura Somiju padarīja bagātāku un ļāva ieguldīt līdzekļus inovācijās un iekarot ar šīm inovācijām visas pasaules tirgu. Nokia zīmola pazīstamība visā pasaulē ir rezultāts tam, ka Somija Padomju Savienībai piegādāja preces, sākot ar riepām un beidzot ar apaviem. Latvijas ražotāji varētu desmitkāršot ražošanu, pateicoties kontaktiem ar Krieviju. Tagad Latvijā, piemēram, nav neviena liela pārtikas produktu ražotāja, kas varētu nodrošināt kaut vai vienu Krievijas veikalu tīklu. Taču Latvijas ražotāji ir pietiekami gudri un spēcīgi, lai kļūtu lielāki, ja vien viņiem būs tādi pasūtījumi. Visas ražošanas nozares Latvijā – sākot no farmācijas un IT tehnoloģijām un beidzot ar pārtikas produktiem un lauksaimniecību, nemaz nerunājot par tranzītu, ostām, dzelzceļu – varētu iegūt simtos procentu skaitāmu pieaugumu, ja tām tik tiešām atvērtos Krievijas tirgus. Es jau tagad redzu, kā mūsu oponenti, kuriem nav nekādu citu priekšlikumu, runā par jaunu atkarību no Krievijas un neatkarības zaudēšanu. Viņi runā tādas muļķības, kuras nekad neatļausies Somijas politiķis. Kamēr Latvija būs nabadzīga, tā būs atkarīga no Krievijas, no Starptautiskā Valūtas fonda, no Zviedrijas bankām… un šis saraksts ir bezgalīgs. Nabags vienmēr no visiem ir atkarīgs. Ja mēs gribam būt neatkarīgi, mums ir jākļūst bagātiem!

Atkārtosim Somijas ceļu!

Jāņa Urbanoviča uzruna sociāldemokrātiskas partijas “Saskaņa” kongresā

2009. gada 12. decembrī Rīgas Daugavgrīvas vidusskolā norisinājās „Ziemassvētku draudzības turnīrs” telpu futbolā. Turnīrā piedalījās 9. – 12. Klašu komandas no četrām Rīgas vidusskolām. „Ziemassvētku draudzības turnīrā” piedalījās Rīgas Daugavgrīvas vidusskola, Rīgas Ostvalda vidusskola, Rīgas Anniņmuižas vidusskola un Rīgas 54. Vidusskola. Turnīru organizēja Rīgas Daugavgrīvas vidusskola sadarbībā ar sabiedrisko kustību „Forštate”.

„Ziemassvētku draudzības turnīra” atklāšanas ceremonijā uzstājās trīs cilvēki, kas uzmundrināja jauniešus pirms svarīgām spēlēm. Kā pirmais uzstājas turnīra rīkotājs Aleksejs Karulis, kas pateicas visām komandām par to, ka viņi apstiprināja savu dalību šajā turnīrā un novēlēja visām komandām veiksmi un stiprumu. Pēc tam pie mikrofona tika aicināts sabiedriskās kustības „Forštate” līderis Mihails Mušta, kas savas runas beigās vārdu deva Latvijas Republikas Saeimas deputātam Sergejam Mirskim (SC).

Turnīrā gaitā tika izspēlētas sešas spēles, lai noskaidrotu turnīra uzvarētāju. Diplomu par piedalīšanos un nelielu balvu ir saņēmusi Rīgas 54. Vidusskola, trešo vietu ieguva Rīgas Ostvalda vidusskola, otro vietu Rīgas Anniņmuižas vidusskola un pirmo vietu ieguva Rīgas Daugavgrīvas vidusskola. „Ziemassvētku draudzības turnīra” noslēguma ceremonijā piedalījās gan turnīra rīkotājs un sabiedriskās kustības līderis, bet arī leģendārais pirmais Latvijas izlases vārtsargs Raimonds Laizāns, kas arī parakstīja grāmatas par Latvijas futbola vēsturi. Noslēguma ceremonijā arī uzstājas Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas deju kolektīvs „Mario”, kas visiem turnīra apmeklētājiem, dalībniekiem un organizatoriem uzdāvināja savu skaistu deju.

Šis turnīrs ir bijis, ka pārbaude, lai nākamgad rīkotu lielu turnīru Rīgas mērogā. Tiek paredzēts, ka nākamgad šāda tipa turnīrs tiks rīkots starp visam Rīgas vidusskolām ar ļoti vērtīgam balvām.

Šogad maijā Latvijā tika atzīmēta piecu gadu jubileja, kopš Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti. Piecu gadu laiks ir tās termiņš, kas var paradīt to, ko dalība Eiropas Savienībā ir devusi Latvijai. Tomēr vēl joprojām Latvijā ir diezgan liels eiroskeptiķu īpatsvars, kas liecina par neuzticību Eiropas Savienībai. Katru gadu un dažreiz pat vairākas reizes gadā Eiropas Komisija publicē pārskatu par Eiropas Savienības dalībvalstīm, ko sauc par Eirobarometru. 2009. gadā šis pārskats norosinājās no 16. janvāra līdz 22. februārim 31 valstī, tostarp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, 3 Eiropas Savienības kandidātvalstīs (Horvātija, Maķedonija un Turcija), ka arī Kipras Turcijas daļā.

Pirmais radītājs, ko vajadzētu atspoguļot ir apmierinātība ar dzīvi. Vidējais Eiropas Savienības radītājs uz 2009. gadu ir bijis +51, savukārt Latvijā šis radītājs ir bijis tikai +2, salīdzinājuma ar 2008. gada rudeni, kad radītājs bijis +24 kritums ir ļoti ievērojams -22 punkti, kas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji nav apmierināti ar dzīvi. Šeit vajadzētu minēt to, ka iedzīvotāji attieksme pret dzīve kvalitātes līmeni Latvijā ir kritis uz 4%, attieksme pret dzīves standartiem ir kritusies par 10%, savukārt darba iespējas ir kritušas par 24%.   Eirobarometrā paradās informācija par Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotajiem spējām apmaksāt komunālus rēķinus mēneša beigās. Vidējais rezultāts Eiropas Savienībā ir 44% iedzīvotāju, kas uzskata, ka viņiem to ir grūti izdarīt, savukārt Latvijā šis radītājs sastāda 58% un tas ir palielinājis kopš 2008. gada rudens par 6%. Tas arī rada ne visai labvēlīgu situāciju valstī. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst radītajam, kas ir saistīts ar nabadzības riskiem. Vidēji Eiropas Savienībā šis radītājs sastāda 25%, kas uzskata, ka viņiem ir nabadzības riski un salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu šis radītājs nav mainījies. Savukārt, kas attiecas uz Latviju, tad šis radītājs sastāda 62% salīdzinājuma iepriekšējā gadā šis radītājs ir bijis tikai 45%, kas nozīme, ka iedzīvotāju skaits, kas pieskaita sevi pie nabadzības riskiem ir palielinājies par 17% un tas ir ļoti ievērojams skaitlis. Bažas par iespēju kļūt par bezpajumtnieku Latvijā piemīt 20% iedzīvotāju, kad vidējais Eiropas Savienības rezultāts ir tikai 10%. Šajā pētījumā ir radītāji, kuri ir saistīti ar iespējamiem radītajiem nākama gada laikā. Latvijā šajā rangā atkal atrodas pavisam neskaista pozīcijā. Attiecība pret personisku darba situāciju Latvijai tiek prognozēts 11% kritums, attiecībā pret dzīvi kopumā tiek prognozēts kritums par 18% un attiecībā pret ģimeņu finansiālo stāvokli tiek prognozēts kritums par 23% un tas tiešam ir slikti radītāji par kuriem vajadzētu aizdomāties, lai tos varētu novērst. Savukārt ja salīdzināt šos radītājus ar 2008. gada radītajiem, tad Latvijas gadījumā šie radītāji ir sekojoši: dzīves līmeņa kritums par 21%, ģimeņu finansiālas situācijas kritums par 21% un personīgas darba situācijas kritums par 18%.

Šajā pētījumā ir atspoguļots jautājums par svarīgākam lietam, ar kurām iedzīvotāji sastopas uz doto brīdi. Latvijas rezultāts ir loti interesants. Tātad, 53% par aktuālu problēmu uzskata inflāciju, 36% ekonomisku situāciju, 29% bezdarba līmeni, 21% Latvijas iedzīvotāju rada bažas situācija ar veselības nozari, 10% par aktuālu problēmu uzskata pensijas, 11% nodokļu sistēmu, 9% saskata problēmas izglītības sistēmā, 5% ir neapmierināti ar noziedzības līmeni, 1% iedzīvotāju rada bažas enerģētikas joma un emigrācija. Savukārt nevienu Latvijas iedzīvotāji neuztrauc vides aizsardzības jautājumi, terorisma draudi, ka arī ārpolitika un aizsardzība. Šis rezultāts ir diezgan interesants un šeit tiešam var verot tas problēmas, kuras patiešām ir aktuālās Latvijā un tie jautājumi, kuri nav tik īpaši aktuāli. Kas attiecas uz tiem nulles rezultātiem, tad iedzīvotāji ir pārliecināti, ka par vidi, piemēram, ir jārūpējas, tomēr tas nevar būt aktuālas jautājums, jo Latvija nav rūpniecības, ka tādas nozares, kas varētu būtiski ietekmēt vides piesārņojumu. Terorisma draudi Latvijai nav aktuāli, jo iedzīvotāji neuzskata, ka teroristiskam grupām būtu interese par Latviju. Savukārt aizsardzību no ārvalstu ienaidniekiem un iebruktiem nav aktuālā, jo Latvija ir NATO dalībvalsts un visiem ir zināms, ka 5. panta ietvaros uzbrukums vienai NATO dalībvalstij ir uzbrukums visām NATO dalībvalstīm.

Vēl viens interesants radītājs, ko piedāvā Eiropas Komisijas pārstāvji ir attieksme pret ekonomisku situāciju sava nacionālajā valstī, Eiropas Savienībā. Tātad vidēji Eiropas Savienībā ar pasaules ekonomiku ir apmierināti un uzskata, ka viss ir labi 14% (kritums par 6%), ar Eiropas Savienību ekonomiku 22% (kritums par 11%), ar nacionālo ekonomiku 19% (kritums 10%). Latvijas gadījuma ar pasaules ekonomisku situāciju ir apmierināti 20% (kritums 9%), Eiropas Savienības ekonomiku 23% (kritums par 17%), bet ar savas valsts ekonomisko situāciju ir apmierināti tikai 2% (kritums par 5%) un tas ir viszemākais radītājs 31 pētītas valsts vidū. Līdz ar to uzreiz interesanti izanalizēt vel dažus radītājus, kuri ir saistīti ar to, vai Jūsu valstī visi notikumi iet pareizā virzienā vai nepareizā un vai Eiropas Savienībā šis radītājs iet pozitīva vai negatīva virziena. Latvijas gadījuma rezultāti ir sekojoši: tikai 5% iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka pie mums viss iet pareizā virzienā un ir vērojams kritums par 14% salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, savukārt 81% uzskata, ka Latvija viss iet nepareiza virzienā un šeit ir vērojams pieaugums par 20%, kas liek aizdomāties par iedzīvotāju uzticību visam valsts pārvaldes institūcijām. Savukārt kas attiecas uz Eiropas Savienību, tad šeit 27% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir vērojams pozitīvs novirziens un šeit ir vērojams kritums par 7%, savukārt 33% uzskata, ka ir vērojams negatīvs novirziens un šeit ir vērojams 2% pieaugums. Šie rezultāti, it īpaši par situāciju nacionāla valstī atkal rada bažas par iedzīvotāju uzticību politiķiem un politiķu spēju strādāt sabiedrības laba.

Tālāk analizējot Eiropas Komisijas ziņojumu var nonākt pie interesantiem radītajiem, kuri ir saistīti ar to, ka, ja Eiropas Savienība palīdzētu Jūsu valstij iziet no krīzes, tad kādās jomās visvairāk ir vajadzīgs Eiropas Savienības atbalsts. Protams, ka šeit lielāku uzmanību vajadzētu pievērst Latvijai, lai varētu saprast, kuras ir tas problemātiskas jomas Latvijas ekonomikā. Tātad, 38% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir nepieciešams atbalsts bezdarbniekiem; 53% uzskata, ka ir nepieciešams atbalsts mazajam un vidējām biznesam un šis radītājs ir augstākais starp visam valstīm, kuras ir pētītas; 26% uzskata, ka palīdzība vajag sniegt izglītības jomā; 30% uzskata par nepieciešamu atbalstu medicīnai; 6% grib finansējumu enerģētikas jautājumiem un vides aizsardzībai; 16% uzskata, ka ir nepieciešamas investīcijas Latvijas infrastruktūrā un 18% uzskata, ka ir nepieciešams Eiropas Savienības finansiālais atbalsts pensiju jautājumā. Šie radītāji tiešam ļauj saprast, kādas ir tas nozares un jomas, kuram politiķiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanība. Tomēr vai tas notiek vai nē ir pavisam cits jautājums, bet atbildēt var vienkārši nenotiek, bet kāpēc ir jautājums pavisam citam darbam.

Runājot par Eiropas Komisijas ziņojumu, tad svarīgi arī izmantot datus, kas attiecas uz dalību Eiropas Savienība un uzticību Eiropas Savienības institūcijām. Tātad, pētījuma paradās radītājs, kurš ir saistīts ar to, ko dalībvalstu iedzīvotāji domā par viņas valsts dalību Eiropas Savienību, vai tas ir labi, vai slikti. Latvijas rezultāts šajā sakarā ir tāds, ka tikai 23% uzskata, ka tā ir laba lieta, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un salīdzinājuma ar iepriekšēja gada rezultāta, šis radītājs ir krities par 4%. Tātad atbalstītāju skaits samazinās, kas liecina, ka Latvija ir eiroskepticiska valsts. Nākamais radītājs ir saistīts ar to, vai ir kaut kādi labumi, ko Jūsu valsts ir ieguvusi no dalības Eiropas Savienībā. Šeit Latvija ieņem pēdējo vietu starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo tikai 35% saskata labumus no dalības Eiropas Savienībā, savukārt tās radītājs salīdzinājuma ar iepriekšēja gada rezultātiem ir krities par veseliem 13%, kas ir loti liels rezultāts.Pēc tam ir radītājs, kas ir saistīts, vai jūs varat uzticēties Eiropas Savienībai. Latvija atkal šajā reitingā ieņem pēdējo vietu, jo tikai 35% uzskata, ka viņi var uzticēties Eiropas Savienībai un šeit vērojams vislielākais kritums salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu par 9%. Tālāk pētījumā seko jautājumi, kuri ir saistīti ar uzticību konkrētam Eiropas Savienības institūcijām. Lūk kādi ir šie rezultāti. Tikai 31% Latvijas iedzīvotāju uzticas Eiropas Parlamentam un šeit ir vērojams kritums par 10% salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu un tas ir liels kritums. Tomēr šeit Latvijas neatrodas pēdēja vietā, jo pēdējo vieta ar vislielāko kritumu ir 11% atrodas Malta un Portugāle, kur attiecīgi Eiropas Parlamentam uzticas 53% un 46% iedzīvotāju. Tālāk seko rezultāti, kuri ir saistīti ar uzticību Eiropas Komisijai un šeit Latvija ieņem priekšpēdējo vietu no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo tikai 28% iedzīvotāju uzticas Eiropas Komisijai, kas ir zemākais radītājs starp visam dalībvalstīm un ir vērojams kritums par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tālāk seko radītāji, kuri ir saistīti ar uzticību Eiropas Centrālai bankai un šeit Latvijai rezultāts ir krietni labāks, jo 39% iedzīvotāji uzticas šai institūcijai un ir vērojams tikai 7% kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Savukārt krituma ziņā līdere ir Zviedrija, kur reitings pazeminājās par 16% un sastāda 46%. Savukārt uzticības rezultāta ziņā līdere ir Lielbritānija, kur tikai 21% uzticas Eiropas Centrālai bankai.

Šajā pētījumā vel ir daudz visādu rezultātu, tostarp arī piemēram, ka 54% Latvijas iedzīvotāji vaino Eiropas Savienību inflācijas pieaugumā valstī. No visa minēta varētu rezumēt to, ka Latvijas iedzīvotāji neuzticas gan Eiropas Savienības institūcijām, gan Eiropas Savienībai, ka organizācijai. Tas, galvenokārt, ir saistīts ar ekonomisku situāciju valstī un ar izaicinājumiem ar kuriem Latvijai vajadzēja sastapties uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienība un tagad krīzes apstākļos. Lielā mēra visās dalībvalstīs attieksme pret Eiropas Savienību ir atkarīgā no ekonomiskās situācijas, kad tā ir laba, tad arī attieksme ir laba. Latvijas gadījumā šo negatīvu attieksmi var vairot arī tas fakts, ka Latvija pilda visas Eiropas Savienības prasības un neizstāv intereses un to, ka šos uzskatus vairo televīzija, kurai uzticas lielāka daļa Latvijas iedzīvotāju. Grūti prognozēt, kas notiks nākotnes perspektīva, tomēr , pastāv iespēja, ka, mainoties ekonomiskais situācijai pozitīvajā virzienā, mainīsies arī iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību pozitīvajā virzienā. Ka arī piecu gadu dalība vēl nav rezultāts, īstu rezultātu var sagaidīt vismaz pēc divdesmit gadiem, kad tiešām būs ko salīdzināt sava starpā. Pagaidām nevajag visu kritiski vērtēt un galvenais jautājums patlaban Latvijas dienaskārtība ir izeja no ekonomiskās krīzes. Tomēr ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā būtu ļoti interesanti verot uzticību Eiropas Savienībai, jo ikvienam ir zināms, ka Lisabonas līgums paredz izstāties no Eiropas Savienības. Un tik skeptiskajā Latvijā var notikt jeb kas un par to nav šaubu. Tomēr vajag apzināties, ka izstāšanās no Eiropas Savienības krīzes laikā ir pielīdzināma pašnāvībai un tas tiešam sagraus Latvijas ekonomiku. Laiks radīs, ka mainīsies Latvijas ekonomiska situācija un kā mainīsies iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību, bet vienu var pateikt precīzi, gan vienu, gan otru Latvijas apstākļos prognozēt ir gandrīz neiespējami.

P.S. Kāds ir Jūsu domas pēc izlasīta par Eiropas Savienību, Latviju un uzticību??

Latvijas attiecības pašlaik atrodas tikai attīstības posmā, jo tik īsa laika periodā, tāda valsts, ka Latvija nevar nodrošināt spēcīgas attiecības starp valstīm. Tomēr var vērot labas iezīmes, kas raksturo Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas attiecības.

Šogad 1. septembrī Rīgā otro reizi norisinājās Latvijas un Ķīnas ekonomikas forums, kas bijis pieskaņots Ķīnas Tautas Republikas vicepremjera Hui Ļanjui vizītei Latvijā. Foruma atklāšanā par Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības iespējām runāja vicepremjers Hui Ļanjui un Komercministrijas viceministrs Gao Hučengs, ka arī mūsu finanšu ministrs Einars Repše un ekonomikas ministrs Artis Kampars. Uzrunājot uzņēmējus, E. Repše uzsvēra: „Mēs tiekamies laikā, kad pasauli skārusi finanšu krīze, tas mums liek meklēt jaunus un radošus veidus, kā veicināt ražošanu un tirdzniecību. Mēs saredzam lielas iespējas tirdzniecības saišu stiprināšanai starp Latviju un Ķīnu uz savstarpēja izdevīguma pamata”. Būtībā Latvijai sadarbības potenciāls ar Ķīnu ir ļoti liels, it īpaši tādās nozarēs kā transports, tranzīts un loģistika, aviācija, farmaceitiskie produkti, biotehnoloģijas, informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un tūrisms. Perspektīvi ir arī enerģētikas un austākās izglītības sektori. Šajā forumā ĶTR vicepremjers Hui Ļanjui norādīja, ka „pasaules ekonomiskā krīze ir skārusi arī Ķīnu. Lai mīkstinātu šo triecienu, Ķīnas valdība laikus sāka īstenot stingru makroekonomikas līdzsvarošanas politiku: rosināja iekšējo pieprasījumu un atbalstīja ekonomiku veicinošus soļus. Patlaban šie pasākumi dod pirmos rezultātus: valsts ekonomikā vērojama stabilizācija un situācijas uzlabošanās. Laika posmā no šā gada janvāra līdz jūnijam iekšzemes kopprodukta pieaugums nedaudz pārsniedzis septiņus procentus”.

Tagad kopuma būtu lietderīgi ieskaitīties Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas attiecībās. Tātad, Latvija augsti novērtē to, ka ĶTR bija viena no pirmajam valstīm, kas 1991. gada 7. septembrī atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un ĶTR tika nodibinātas 1991. gadā. Jau 1992. gada Latvijā oficiāli uzsāka darbību ĶTR pagaidu pilnvarotais lietvedis, bet jau 1994. gada augustā Rīgā tika atvērta ĶTR vēstniecība. Pašreizējas vēstnieks Latvijā ir Čens Vendzju. Latvijas vēstniece Ķīnas Tautas Republikā ir Ingrīda Levrence, ka arī kopš 2002. Gada septembra Latvijas intereses ĶTR Honkongas Īpašajā Administratīvajā reģionā pārstāv Latvijas Republikas Goda konsuls Rodžers Kings.

Tagad uzmanību vajadzētu piesaistīt ekonomikai, aizsardzībai, izglītībai un kultūrai. Kas attiecās uz ekonomiskam attiecībām, tad tās regulē Latvijas Republikas valdības un ĶTR valdības ekonomiskās sadarbības līgums, saskaņā ar kuru tika nodibināta LR – ĶTR Apvienotā starpvaldību komiteja, kas pārrauga līguma darbību un ar to saistīto jautājumu īstenošanu. Kas attiecas uz aizsardzību, tad vajadzētu minēt to, ka 2006. Gadā Pekinā tika parakstīta LR un ĶTR aizsardzības ministriju vienošanās par sadarbību aizsardzības jomā. Vienošanās paredz militāro novērotāju piedalīšanos militārajās mācībās un apmaiņas programmas saistībā ar militārās apmācības jomu. Savukārt, kas attiecās uz izglītību un kultūru, tad 1996. gadā tika noslēgts LR valdības un ĶTR valdības Kultūras un izglītības sadarbības līgums, uz kā pamata ĶTR valdība ikgadēji piešķir stipendijas Latvijas studentiem un pētniekiem mācībām Ķīnā. 2008.gadā Ķīnas vēstniecība ir piešķīrusi trīs ĶTR valdības sponsorētās stipendijas. Latvijas Universitātē, Vidzemes augstskolā un Daugavpilī pasniedz ĶTR valdības apmaksāti ķīniešu valodas skolotāji. Pēc Ķīnas vēstniecības datiem šobrīd apmēram 400 studentu Latvijā studē ķīniešu valodu. 2005.gada oktobrī nodibinātais Konfūcija centrs Rīgas Stradiņa Universitātē (RSU) ir vienīgais šāda veida centrs Baltijas valstīs. Konfūcija centrs sadarbībā ar ĶTR vēstniecību ikgadēji organizē ķīniešu valodas runas konkursu “Ķīniešu valodas tilts”. 2007.gada janvārī tika noslēgta LR un ĶTR kultūras ministriju sadarbības programma 2006.-2010.gadam, kuras mērķis ir veicināt sadarbību kultūras, sociālo zinību, veselības, sporta, izdevējdarbības, preses, radio, televīzijas un kino jomās.

Rezumējot visu kopā vajadzētu pateikt, ka sadarbība starp Latvijas Republiku un Ķīnas Tautas Republiku turpinās un tā attīstās, tā ir vērojama ne tikai jau minētās jomās, bet arī, piemērām, veselības aprūpē. Lai saprastu, ka sadarbība starp valstīm tomēr ir, vajadzētu minēt to, ka no Latvijas bija četrpadsmit nozīmīgākās vizītes Ķīnas Tautas Republikā. Savukārt no ĶTR bija vienpadsmit nozīmīgākās vizītes Latvijas Republikā. Un šis skaitlis pats par sevi rada to, ka sadarbība starp divām valstīm pastāv un ar laiku tā tikai stiprinās.

P.S. Un ko jūs par to domājāt? Latvijai ir vajadzīgas attiecības ar Ķīnu? Ja jā – kāpēc? Ja nē – kāpēc?

Šis ir tiešām ļoti spraigais gads. Vēl joprojām atmiņā ir 13. janvāra notikumi. Tagad vēl Bauskas notikumi, kas rada tikai to, ka arī citu pilsētu iedzīvotāji nav apmierināti vispār ar eksistējošu valdību, ne tikai rīdzinieki. Veselības ministre neatbrauca, bet aizsūtīja uz turieni savu palīgu, kas pat neuzdrošinājās parunāt ar cilvēkiem. Kāda jēga bija braukt uz turieni? Lai paskatītos uz to, kā specvienība Alfa darbojās pret „agresoriem” – parastiem pilsoņiem? Un tā ir vienotība, par kuru runāja Zatlera kungs un citi politiķi pirms „Baltijas ceļa” piemiņas pasākumiem? Otrādi, izskatās, ka dzīvojām autoritārā režīmā, kad nevar neko iesākt, jo uzreiz atbrauks Alfa vai kāds vēl, lai apklusinātu pilsoņus. Nevajag runāt, ka pie visa ir vainīga krīze, pie visa ir vainīgie tie, kas atrodas pie varas visu šo laiku. Un tagad vēl 1. septembris, slēgtas skolas, runas par augstskolu reorganizāciju, par dīvaino jauno pensiju reformu, par īpašuma nodokli. Bet kādā valstī mēs pamodīsimies 1. janvārī? Kādus jaunumus vēl mums gatavo mūsu „mīļa” valdība? Un vai nav par agru sākt priekšvēlēšanu cīnu?
Mēs taču visi esam cilvēki, mēs visi gribam dzīvot, strādāt, studēt, mācīties. Kāpēc mūsu valsts politiķi par to nedomā? Kāpēc viņiem varai ir primāra vajadzība? Vai var izbeigt šis politiskās spēles un sākt darīt kaut ko tā, lai cilvēki saprastu, ka viņi ir vajadzīgi šai valstij?
Pašlaik izskatās, ka tas nekad nenotiks un valdību un visus pārējus politiķus var raksturot ar to, ka tie mērķtiecīgi iznīcina Latvijas pilsoņus. Nožēlojami vērot, kā savējie iznīcina savējus.

Un ko jūs domājāt par to, kas notiek mūsu valstī?

Taisnīgas un sociāli atbildīgas sabiedrības veidošanai Latvijā svarīgs priekšnoteikums ir dalība ES. No mums pašiem ir atkarīgs, cik pilnīgi spēsim izmantot ES radītās iespējas. Valsts varas un pilsoniskās sabiedrības aktīva līdzdarbība, varas un tautas, dažādu sabiedrības grupu atsvešinātības pārvarēšana ir demokrātiskas attīstības galvenais priekšnoteikums. SC konsekventi aizstāvēs Latvijas intereses visās ES institūcijās, cīnīsies par vienlīdzīgu pieeju ES fondiem Latvijas uzņēmējiem, par vienādiem platību maksājumiem un subsīdijām lauksaimniekiem, iestāsies pret ES lielo valstu protekcionismu.

Sociālais taisnīgums un labklājība vienotā Eiropā
SC pamatuzdevums ir nodrošināt visiem vienlīdzīgas iespējas baudīt brīvības un ekonomiskās attīstības augļus, palīdzēt sociāli vājākajiem. SC atbalsta ES sociālās dimensijas nostiprināšanu, paaugstinot Latvijas konkurētspēju Eiropā un vienlaikus panākot bezdarba samazināšanu, veicinot nodarbinātību, investīcijas izglītībā un pētniecībā.
Jāizstrādā stingrāki ES normatīvie akti sociālajā jomā, tajā skaitā par minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēru, kas nedrīkst būt zemāks par iztikas minimumu, par veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, kā arī mājokļa politikas standarti. Tas ir efektīvākais veids, kā apkarot depopulāciju – galveno draudu Latvijas attīstībai.
SC atbalsta ES nodarbinātības pakta izstrādi. Bezdarba mazināšanai jāveido jaunas darba vietas, jāievieš modernas tehnoloģijas, tajā skaitā atjaunojamās enerģijas jomā. Jāstiprina ES normas administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējiem, pirmām kārtām nodokļu administrēšanas jomā. Jāsamazina birokrātija ES struktūrfondu apguvē.
Pasaules finanšu krīze liecina, ka brīvais tirgus nespēj nodrošināt līdzsvaru starp privātā kapitāla un sabiedrības interesēm. SC kopā ar citām Eiropas kreisajām partijām atbalsta lielāku valsts lomu finanšu tirgus regulēšanā, lai nodrošinātu ekonomikas reālā sektora dalībnieku, īpaši mazo un vidējo uzņēmēju, kā arī kredītņēmēju interešu un tiesību aizsardzību.

Cilvēka tiesības – ES pamatvērtība
SC konsekventi cīnīsies par visu veidu diskriminācijas izskaušanu. SC iestājas par ES pretdiskriminācijas likumdošanas, pirmām kārtām Rasu direktīvas, efektīvu īstenošanu, izmantojot Eiropas Kopienas Tiesas sistēmu; par ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai; par juridiski saistošu dokumentu pieņemšanu minoritāšu tiesību un valodu daudzveidības jomā. SC atbalsta Eiropas pilsonības atzīšanu visiem ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ieskaitot Latvijas nepilsoņus, un nepilsoņu tiesības piedalīties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Eiropas Savienības attīstība
Virkne mūsdienu problēmu – drošība, transporta un enerģētikas attīstība, ekoloģija, migrācija, sociālā atstumtība – nav atrisināmas vienas valsts ietvaros. SC uzskata ES par efektīvu instrumentu šādu problēmu risināšanai.
SC atbalsta Eiropas Parlamenta kompetences paplašināšanu, stiprinot demokrātisko kontroli pār ES institūciju rīcību un lēmumiem. Jāstiprina ES kopējā ārējā un drošības politika un jānovērš iespējas atsevišķām dalībvalstīm, vadoties no šauriem iekšpolitiskiem apsvērumiem, bloķēt vai bremzēt ES ārējo attiecību attīstību.
Eiropas iedzīvotāju straujas novecošanas problēma jārisina, pilnveidojot sabiedrības interesēm atbilstošu legālu imigrāciju, vienlaikus stiprinot cīņu pret nelegālo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību. SC iestājas par atvērtu Eiropu, kur netiek apšaubīta indivīda brīvība.

SC kopā ar citām Eiropas sociāldemokrātiskajām un kreisajām partijām strādās, lai veidotu drošāku un godīgāku Eiropu, kurā cilvēka intereses ir pirmajā vietā. Vienotai Eiropai ir jāpierāda mūsdienu sadalītajai un konfliktējošajai pasaulei, ka ir iespējama valstu savienība, kas balstīta uz indivīdu, tautu, valodu un kultūru daudzveidības atzīšanu un atbalstīšanu. SC iestājas par Eiropu, kas ir “vienota daudzveidībā”.

P.S. Varbūt viņiem arī nav ļoti labas izredzes Eiroparlamenta vēlēšanās, bet viņiem ir skaidrs priekšstāts par to, kas ir jādara un par ko ir jācīnās. Ja izvēlēties starp diviem Latvijas “ļaunumiem” – PCTVL un Saskaņas Centru, tad  priekšroka ir Saskaņas Centram. Varat uzskatīt to par aģitāciju, bet labāk viņi, nekā tie, kas tur sedēja un ceļoja veselus piecus gadus.

Mēs, „Saskaņas centrs”, uzskatām, ka izveidot Latvijā sabiedrību ar cilvēka cienīgu labklājības līmeni ir iespējams tikai realizējot politiku, kas balstīta uz kreisajām sociāldemokrātiskām vērtībām. Šī brīža krīze ir pamats tam, lai beidzot ieviestu pārmaiņas valsts un pašvaldību dzīvē un iekārtā. Mums ir jālabo kļūdas, kuras ir pieļautas sociāli bezatbildīgas saimniekošanas laikā. Ir laiks uzņemties atbildību par cilvēkiem visos valsts reģionos. „Saskaņas centrs” ir gatavs uzņemties šo atbildību.
Uzņēmējdarbības veicināšana
Ko darīt, lai realizētu labu ideju, nevis ko izdarīt lai nekas nebūtu jādara – šādu ierēdniecības darba principu mēs ieviesīsim pašvaldībā. Pašvaldībai jābūt ieinteresētai, lai katra laba ideja, kas nāk par labu pilsētai un iedzīvotājiem, tiktu realizēta. Labas idejas rada jaunas darba vietas, veicina pilsētas attīstību un piepilda tās budžetu. Administratīvās procedūras jāatvieglo, nodevas jāsamazina, jāievieš elastīga nomas maksu sistēma. Jāveicina privātā un sabiedriskā partnerība.

Rīdziniekiem – sociālā palīdzība, pieejama izglītība un drošība
Sociālā palīdzība, izglītība un drošība – šīs ir jomas, kuras saglabā prioritāti arī krīzes laikos. Iedzīvotājiem jāsaņem atbalsts no pašvaldības, skolām un bērnudārziem jābūt pieejamiem katram bērnam. Katram iedzīvotājam jājūtas droši savā pilsētā
Grūtajos ekonomiskajos apstākļos Rīgas budžets jāplāno tā, lai sociāli neaizsargātajiem iedzīvotājiem tiktu garantēta palīdzība. Līdz 2013.gadam sociālajai palīdzībai jātērē ne mazāk kā 20% no budžeta ienākumiem. Sociālajai palīdzībai un medicīnas aprūpei jābūt pieejamai un efektīvai.
No 2010.gada pilnā apjomā jāatjauno rehabilitācijas finansēšana invalīdiem no bērnības. Jāveido efektīvu un pieejamu dienas centru pensionāriem sistēmu.
Katru gadu jāizveido jauns bērnudārzs. Līdz 100 latiem mēnesī jāpalielina pabalsti vecākiem, kuru bērni nav nodrošināti ar vietu pašvaldības bērnudārzos. Jānodrošina līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem – 100 latu mēnesī vienam bērnam.
Jārealizē sporta zāļu piebūvju pie esošajām skolām celtniecības programmu. 1. – 4. klašu skolēniem jānodrošina bezmaksas pusdienas, bezmaksas mācību grāmatas un pirmklasnieku piederumi.
Jāveido efektīvu skolu tīklu, saglabājot pieejamu un kvalitatīvu izglītību.
Skolēniem jānodrošina iespēju bez maksas apmeklēt peldbaseinus. Jāpiešķir tiešais finansējumu sporta klubiem un skolām par katru bērnu, kurš iesaistīts sporta nodarbībās.
Pašvaldības policijai jākļūst par reālu iedzīvotāju drošības garantu.

Jārealizē katra rīdzinieka tiesības uz mājokli
Jāturpina pašvaldības dzīvojamā fonda attīstības programmu. Mērķis uz ko jātiecas – līdz 2013. gadam likvidēt dzīvokļu rindu.
Pašvaldībai jāpanāk iespēja piedalīties komunālo tarifu noteikšanas procesā, kā arī tiesības piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai un siltināšanai.
Pašvaldībai jāpalīdz privatizēto dzīvokļu īpašnieku apvienībām efektīvi apsaimniekot savus īpašumus.
Laba infrastruktūra – pilsētas attīstības pamats
Jābeidz fragmentāri un nelietderīgi būvēt galvaspilsētas satiksmes infrastruktūru. Beidzot jāsāk to efektīvi plānot un attīstīt, piesaistot labākos vietējos un ārvalstu speciālistus un arī Eiropas fondu līdzekļus.

Saskaņa – veiksmīgas pilsētas izaugsmes nosacījums
Pilsētai jāattīstās visu rīdzinieku interesēs. Visu sociālo slāņu, tautību un konfesiju Rīgas iedzīvotājiem jājūt, ka viņi ir savas pilsētas saimnieki un ka, neskatoties uz visām ekonomiskajām grūtībām, kopīgi strādājot ir iespējams panākt Rīgas uzplaukumu un izaugsmi. Pariezi izvēloties prioritātes un attīstības mērķus Rīga spēj kļūt par Baltijas un Ziemeļeiropas metropoli. Izmantojot savu galveno priekšrocību – ģeogrāfisko izvietojumu, Rīga spēj kļūt par attīstītu finanšu, inovāciju, tranzīta un biznesa centru

P.S. Varat uzskatīt ka tā ir aģitācija. Vienkārši es uzskatu, ka tieši “Saskaņas Centram” ir milzīgas izredzes uzvarēt, neskatoties uz “buldozera” panākumiem.

„Debašu laikā mums bija divējādas lomas.
No vienas puses mēs varējām redzēt,
ka mēs visi esam dažādi, piemēram,
ka apkures sistēmas bija svarīgs jautājums
Latvijas dalībniekiem, bet pavisam nesvarīgs
Dienvideiropas iedzīvotājiem.
Taču no otras puses mēs visi runājām
par nodrošinātam vecumdienām
un labu izglītību ikvienam iedzīvotājam.
Secinājums – Eiropa būs tik spēcīga, cik spēcīgi būs tās iedzīvotāji.”
(Ivars Bekmanis, Eiropas pilsoņu debašu 2007 dalībnieks)

Pēc tam, kad ekspertes izteica savu viedokli par katru no piedāvātajiem priekšlikumiem, notika rekomendāciju izstrāde. Pēc tam sekoja rotācija, kad notika iepazīšanās ar citu grupu darbu, kad katras grupas pārstāvji varēja izvirzīt arī savus priekšlikumos jebkuriem no izvirzītājiem priekšlikumiem. Pēc iepazīšanām ar citu grupu darbu, notika priekšlikumu noslīpēšana. Pēc tām notika uzticības balsojums par katru no izvirzītājiem priekšlikumiem. Lai priekšlikumu virzīt tālāk jābūt vismaz 51% dalībnieku balsu par konkrētu priekšlikumu, lai tās varētu tikt virzīts Latvijas ziņojumā. No desmit idejām Latvijā kopējā sarakstā tika iebalsoti visi desmit priekšlikumi. Tātad, šie priekšlikumi ir sekojoši:

1. Eiropai Centrālai bankai ir jāpaplašina pilnvaras veikt uzraudzību pār finanšu sektoru visās ES dalībvalstīs (arī tajās dalībvalstīs, kuras vēl nav pievienojušās Eirozonai), lai nodrošinātu finanšu sistēmu stabilitāti visās ES dalībvalstīs. (100% balsu)
2. Eiropas Komisijai ir jāizveido mehānisms, kas realizētu dalībvalstu sociālās sistēmas politikas uzraudzību un nepieciešamības gadījumā sniegt dalībvalstīm saistošas rekomendācijas, lai nodrošinātu virzību uz vienotu ES sociālo sistēmu, proti, sociālie pabalsti, veselības aprūpe, izglītība u. c. (100% balsu)
3. ES jāuzrauga, lai dalībvalstis nodrošina ilgspējīgu izmantošanu ES ieguldītajam finansējumam un tas sniegtu būtisku ietekmi sociālekonomiskajā attīstībā (vismaz 10 gadus). Jānodrošina efektīvi ES fondu sadales un izmantošanas mehānismi: jāpaātrina līdzekļu ieguves process, jāatvieglo finansējuma saņemšanas un izmantošanas procedūras, nodrošinot līdzekļu izmantošanas uzraudzību. ES jāpanāk, lai ar fondu izmantošanu saistītās atbalsta struktūras darbotos efektīvi un ekonomiski. (100% balsu)
4. Lai nodrošinātu ilgspējīgu ekonomiku ES teritorijā, veidot uzņēmējiem labvēlīgu vidi (t.sk. nodokļu politika, kredītpolitika, mērķdotācijas, valsts un pašvaldību pasūtījumi), sekmēt jaunu ražotņu veidošanu un saglabāt ražošanas infrastruktūru. Veidot vienotu ES informācijas datu bāzi par pieprasījumu, piedāvājumu un noieta tirgiem trešajās valstīs un ES iekšējā tirgū. (100% balsu)
5. ES ir jāizveido kopīgs stratēģisko ideju centrs, kurā saplūst zinātnisko izstrādņu pieprasījumi un piedāvājumi, kuru īstenošana tiktu finansēta no ES kopējā zinātnes un pētniecības budžeta. ES ir jāpalielina finansējuma apjoms pētniecībai. Jānodrošina stingra kontrole, lai dalībvalstis ievērotu zinātnei noteikto fiksēto IKP % budžetā. (100% balsu)
6. Eiropas Komisijai ir jāpārskata kopējā lauksaimniecības politika (pievienošanās līguma nosacījumi) attiecībā uz lauksaimniecības atbalsta maksājumu apmēru un jānodrošina vienotu noteikumu piemērošanu visām dalībvalstīm. (100% balsu)
7. ES būtu jāizstrādā kopīgas vadlīnijas un stratēģija visu līmeņu kvalitatīvas izglītības (pirmsskolas, pamata, vidējās, profesionālās, augstākās un mūžizglītības) nodrošināšanai, kas būtu jāpadara saistošas visām dalībvalstīm. Tam jābūt saistītam ar ES kopējo nodarbinātības prognozi 10 gadu laika periodam. ES jānodrošina pietiekošs finansējums izglītības ieguvei, palielinot finansējumu izglītības attīstībai un efektivizējot esošo resursu izmantošanu. (100% balsu)
8. Eiropas Komisijai izveidot stimulēšanas instrumentus – nodokļu sistēmu un finanšu instrumentus energoefektīvu investīciju projektu atbalstam un, lai mazinātu atkarību no ārējiem enerģijas piegādātajiem, attīstīt ES teritorijā iegūstamos atjaunojamos enerģijas avotus. Stimulēt darbu pie inovatīvu enerģijas avotu izstrādes. (96,97% balsu)
9. ES institūcijām ir jāpieņem normatīvie akti ar mērķi noteikt par obligātu progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu visās ES dalībvalstīs, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību. (96,88% balsu)
10. Lai nodrošinātu dalībvalstu iekšējo politisko stabilitāti un veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos, dalībvalstu valdībām ir kopīgi jāorganizē tautas referendums par lēmumiem, kas skar kopējo ES nākotni. (93,75% balsu)

Pirmās reakcijas uz debašu rezultātiem – Latvijas skatījumu uz Eiropas sociālo un ekonomisko nākotni – nāca no diskusijām ar Eiropas Parlamenta deputātiem Inesi Vaideri (pilsoniskā savienība), Rihardu Pīku (Tautas Partija), Lieni Liepiņu (Jaunais Laiks) un Georgu Andrejevu (Sabiedrībai Citai Politikai). Deputātiem tika uzdots jautājums izvēlēties labas un sliktas idejas.

Liene Liepiņa par labām idejām atzinusi idejas par izglītību un alternatīvu enerģiju. Tomēr viņa uzsver to, ka pilsoņiem jāapzinās to, cik pilnvaru mēs paši gribam nodot ES un cik gribam darboties paši. L. Liepiņa pati neatbalsta ļoti lielas organizācijas, tomēr funkcionalitātes ziņā Eiropas Savienība ir spējīga pildīt savas pilnvaras. Savukārt, par sliktam idejām viņa uzskata progresīva ienākuma nodokli, kas var ierobežot rīcības brīvību un referendumus, jo tie var kaitēt Latvijas un pārējo valstu eksistencei Eiropas Savienībā. Inese Vaidere par labam idejām atzinusi ražošanas un uzņēmējdarbības attīstību, izglītību un zinātni un atjaunojamo enerģijas avoti. Par sliktam idejām I. Vaidere nav neko teikusi un uzsvērusi, ka visi priekšlikumi ir interesanti. Tomēr viņa uzsvēra to, ka nodokļu centralizācija var nenovēst pie labuma un uzskata, ka labāk ir turēties pie subsidiaritātes principa. Viņa arī sagaida izteiktāku solidaritātes principu visā Eiropas Savienībā. Rihards Pīks par labam idejām atzinis izglītību un inovācijas, ES fondu kontroli un alternatīvo enerģiju. Inovāciju ziņā pastāv diskusijās starp „vecajām” un „jaunajām” dalībvalstīm, jo pirmās uzskata, ka ar to ir jānodarbojas nacionālajā līmenī. Savukārt par apšaubāmo priekšlikumu viņš uzskata referendumu iespējamību, jo pilsonis referenduma laikā sāka par to, kas viņam sāp un referendums nevar paradīt reālo situāciju. Tas pats arī bija ar ES konstitucionālā līguma pieņemšanu Francijā, kad nobalsoja pret, jo balsoja pret Francijas prezidentu Ž. Širaku. Georgs Andrejevs atbalsta visus priekšlikumus, par kuriem tika nobalsots. Viņš uzskata, ka pilsoņi „jaunās” Es dalībvalstīs grib stingrāku centralizētu varu, lai varētu būt konkrēti rezultāti, kurus pašlaik nevar sagaidīt no šo valstu valdībām. Par apšaubāmo ideju. G. Andrejevs minēja referendumus, kur uzmanību veltīja tām, ka šķiroja sabiedrību uz latviešiem un nelatviešiem. Viņš uzskata, ka ir jābūt piesardzīgiem, jo gadījumā, ja visi nelatvieši naturalizēsies, tad viņi varēs mainīt likumdošanu un situāciju valstī tā, kā viņiem pašiem patīk, jo nelatvieši ir vienotāki nekā latvieši. G. Andrejevs uzskata, ka to nekāda gadījumā nedrīkst pieļaut.

Pēc tam , deputātiem bija iespēja atbildēt uz debašu dalībnieku jautājumiem. Viens no jautājumiem bija par to, ka deputāti veido saikni ar saviem vēlētajiem. Rihards Pīks atbildēja, ka viņam ir sava mājāslapa, kur var iepazīties ar darba rezultātiem un sazināties ar viņu. Viņš arī katru piektdienu cenšas būt kādā rajonā un piedalīties diskusijā. Tāpat, pastāv tikties ar vēlētājiem partijas birojā, ka arī rakstot rakstus medijos. Inesei Vaiderei arī ir sava mājaslapa kur tiek dokumentēti visi svarīgi notikumi un rezultāti. Viņa arī regulāri tiekas ar vēlētajiem, lai parunātu par svarīgam tēmām. Viņai arī ir iespēja vest uz Briseli vairāk cilvēku ekskursijās pa Eiropas Parlamentu nekā citi deputāti, jo viņai ir vienošanas par to un tās arī palīdz veidot kontaktus un uzrunāt vēlētājus. Georgam Andrejevam arī ir sava mājaslapa kur var apskatīt svarīgākus darbus. Viņam ari ir ļoti laba un plaša saskarsme ES mājā, tikšanas ar NVO, ka arī tikšanas ar skolas jaunatni.

Vēl viens jautājums bija saistīts ar to, vai Latvijas 100 deputāti Saeimā zināja par to, kas ir iekļauts Lisabonas līgumā, kad viņi par to balsoja. Inese Vaidere, atbildot uz šo jautājumu, izteikusi domu, ka lielāka daļa deputātu zināja, kas ir iekļauts Lisabonas līguma. Tomēr reālajā dzīvē to neviens nevar pārbaudīt, jo nekādas aptaujas nebija par to, kas zināja un kas nē.

Un pēdējais trešais jautājums bija saistīts ar lauksaimniecību un kas notiek ar to Latvijā. EP deputāti uzsvēra to, ka viņi šeit neko nevar mainīt un ietekmēt. Rihards Pīks pārliecināts, ka ar Latvijas lauksaimniecību nekas nav kārtībā un neviens nav apmierināts ar tiem maksājumiem. Tomēr viņš arī uzsver to, ka līdz 2013. gadam mēs neko sevišķi izmainīt nevaram, jo tās ir ierakstīts un aprunāts iestāšanas līgumā. Viņš arī uzsvēra to, ka mūsu lauksamniecība atrodas tādā situācijā, tāpēc, ka Latviju uz pārrunām par iestāšanos Eiropas Savienībā aicināja vēlāk nekā Igauniju un Lietuvu, tāpēc arī visi priekšlikumi bija nekvalitatīvi. Savukārt, Inese Vaidere uzsvēra to, ka Eiropas Parlamentam ir rekomendējoša loma un valdības ir tās, kas spēj ietekmēt to, lai lauksaimniecības politiku pārskatītu. Lauksaimniecības ziņa I. Vaidere arī runā par konkurences izkropļošanu un tieši sakarā ar to gaida atbilde no ES institūcijām.

Pēc sarunas ar EP deputātiem, Eiropas pilsoņu debates apmeklēja Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers un viņam tāpat, kā EP deputātiem tika nodoti debašu rezultāti. Prezidents uzsvēra to, ka Eiropas Savienība ir viens ļoti veiksmīgs projekts ar lielāko ekonomiku un valstīm, kas strādā vienam mērķiem. V. Zatlers uzsvēra to, ka visi secinājumi un priekšlikumi ir ļoti labi, kas nozīme, ka divu dienu darbs bija interesants un produktīvs. Valsts prezidents pateicās par to, ka visi dalībnieki piekrita piedalīties debatēs, ka arī novelēja, lai visi priekšlikumi tiktu uzklausīti un pieņemti, jo tās ir ieguldījums gan Eiropā, gan sava valstī.

Tagad vēl pavisam nedaudz par debašu dalībniekiem un par to, kas notiks ar debašu rezultātiem. Dalībnieku atlasi veica tirgus un socioloģisko pētījumu firma Gateway Baltic, telefona aptaujās vaicājot respondentiem, vai viņiem būtu interese piedalīties nacionālā līmeņa Eiropas pilsoņu debatēs Latvijā. Respondentiem netika vaicāta viņu attieksme pret ES, ka arī netika vaicāts, vai respondentiem ir vai nav zināšanas par apspriežamajiem jautājumiem. Eiropas pilsoņu debatēs Latvijā piedalījās33 dalībnieki – 20 sievietes un 13 vīrieši. 6 dalībnieki bija jaunāki par 35 gadiem, 18 dalībnieki vecumā no 36 līdz 55 gadiem un 9 dalībnieki no 56 līdz 80 gadiem. No visiem dalībniekiem 3 ir studenti vai skolēni, 13 nodarbinātie, 6 – pašnodarbinātie, 3 – bezdarbnieki, 8 – pensionāri.

Īsi pēc pēdējām Eiropas pilsoņu debatēm no visiem 27 nacionālā līmeņa debašu priekšlikumiem tiks izveidots kopīgs Eiropas rekomendāciju saraksts, apkopojot līdzīgas rekomendācijas. Šos visu 27 ES dalībvalstu iedzīvotāju priekšlikumus izvērtēs nacionālo Eiropas pilsoņu debašu dalībnieki, kā arī plašāka sabiedrība, diskutējot interneta forumos: Latvijā www.eiropas-pilsonu-debates.eu . Balsojot internetā vai pa pastu, Eiropas pilsoņu debašu dalībnieki visās Es dalībvalstīs izvēlēsies nozīmīgākās 15 Eiropas rekomendācijas un tās būs Eiropas pilsoņu samita centrā, kas notiks 2009. gada 10. – 11. maijā Briselē. Samita piedalīsies 150 iedzīvotāji no visām ES dalībvalstīm – desmit procentu no nacionālā līmeņa debašu dalībniekiem. Viņi apspriedīs Eiropas rekomendācijas, to īstenošanas iespējas, kā arī iedzīvotāju prasību un ierosinājumu nozīmi ES politikas veidošanā. Eiropas pilsoņu samīts arī uzsāks apjomīgu rezultātu apspriešanu reģionālā līmenī, nodrošinot, ka ar iedzīvotāju ierosinājumiem iepazīstas un par tiem diskutē nacionāla un Eiropas līmeņa politikas veidotāji, kā arī nevalstiskās organizācijas un citi interesenti. Tā kā diskusijas notiks pēc EP vēlēšanām 2009. gada jūnijā, Eiropas pilsoņu debašu 2009 rezultātu apspriešanas procesam ir nozīmīga loma – nostiprināt iedzīvotāju iesaistīšanās politikas veidošanā kultūru. Baltijas un Skandināvu valstu rezultāti tiks apspriesti reģionālā konferencē 2009. gada 28. septembrī Kopenhāgenā. Sakot ar aprīli, Latvijas iedzīvotāju priekšlikumi par Eiropas sociālo un ekonomisko nākotni tiks apspriesti vairākos veidos. Pirmkārt, priekšlikumus ikviens interesents varēs apspriest un par tiem diskutēt internetā www.eiropas-pilsonu-debates.eu. Otrkārt, PROVIDUS organizēs vairākas diskusijas ar valsts un ES institūciju pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajam organizācijām.

Šis arī ir pēdējais Eiropas pilsoņu debašu rakstu cikla raksts. Paldies par to, ka vērojāt līdzi debatēm un par to, ka piedalāties rakstu komentēšanu. Novēlēsim, lai visi pieņemtie priekšlikumi tiešam tiktu uzklausīti un lielākā daļa no tiem tiktu iekļauta kopēja 15 priekšlikumu sarakstā no visām 27 dalībvalstīm.